Hluhiva (Hlukhiv)
Hluhiva ir viena no Kijevas Krievzemes senākajām pilsētām. Rakstu avotos kā Čerņigovas kņazistes cietoksnis minēta 1152. gadā, bet netieši avoti (baznīcas literatūra) min to kā pilsētu jau 992. gadā. Pēc Čerņigovas krišanas 1239. gadā uz Hluhivu pārcēlās Čerņigovas bīskaps, 13. gadsimta vidū tā kļūst par no Zelta ordas atkarīgās Hluhivas kņazistes centru. 1352. gadā kņazisti postīja mēris un saskaņā ar hronikām Hluhivā nepalika neviena izdzīvojušā. Uz ilgiem gadiem Hluhiva zaudē savu nozīmi un pilsētas tiesības atgūst tikai 1644. gadā. 1708. gadā, kad Ziemeļu kara laikā zviedru pusē pārgāja hetmanis Ivans Mazepa, Pēteris I pavēlēja iznīcināt Baturinas pilsētu un hetmaņa galvaspilsētu pārcelt uz Hluhivu, kur tika izvēlēts jauns kazaku hetmanis. Līdz 1764. gadam Hluhiva bija kazaku Hetmanščinas galvaspilsēta un ukraiņu hetmaņu rezidence. Pēc hetmaņu valsts likvidēšanas 1765. gadā Dņepras kreisajā krastā tika izveidota Mazkrievijas guberņa ar centru Hluhivā. 1781. gadā guberņu likvidēja un Hluhiva kļuva par apriņķa pilsētu. Mūsdienās pilsētā vairāki pārtikas rūpniecības un mašīnbūves uzņēmumi.
Ģeogrāfiskā karte - Hluhiva (Hlukhiv)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
Ukrainas karogs |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
RU | Krievu valoda (Russian language) |
PL | Poļu valoda (Polish language) |
UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |